Nesen izlasīju kādā interneta portālā rakstu, kuru, ja nemaldos, bija rakstījis DnB bankas pārstāvis, kurš visai skaidri izklāstīja par to, kādus cilvēkus bankas uzskata par „sliktajiem” kredītņēmējiem un kādus tomēr ne, pat ja kādas problēmas radušās. Patiesībā īsti nav nozīmes, kura banka un kurai bankai es esmu piesaistīts utt., jo principā jau visām vieni un tie paši noteikumi, tādēļ gribu vienkārši padalīties savā pieredzē!

Kredīts, tā nav sveša lieta teju gandrīz katram latvietim - vienam tas lielāks, otram mazāks, es esmu viens no tiem tautiešiem, kam ir kredīts bankā, taču, varbūt atšķirībā no citiem, savulaik, ņemot kredītu, es aizdomājos par sekām, kas var notikt..

 

Lūk, aprēķinot varbūtējās sekas, savus ienākumus, attiecīgi paņēmu tik lielu kredītu, lai varētu to savlaicīgi apmaksāt. Ar sievu bijām aprēķinājuši savus ikmēneša ienākumus, tēriņus un nolēmām ņemt kredītu – mēs to atļausimies. Paņēmām aizdevumu 3000 latu uz 36 mēnešiem, tas ir, 3 gadiem - vēl joprojām cītīgi maksājam savu kredītu – problēmu nav, jo darām to regulāri, nekavējot nevienu maksāju, lai cik grūti dažkārt mums nebūtu.

 

Bet par ko gan ir stāsts?! Stāsts ir par to, ka mums abiem ar sievu par 10% samazināja algu, taču mēs nesākām kaukt un īdēt par to cik grūti mums ir. Protams – ir grūti, taču neviena banka cilvēkam neraus nost mantu, ja vien cilvēks godprātīgi regulāri būs maksājis ikmēneša noteikto maksu, neviens neraus mantu nost, ja laicīgi būsi padomājis par situāciju un laikus būsi aprunājies ar banku – vienkārši cilvēki mūsdienās vairs nedomā līdzi, viņi ķer un grābj, ko var sagrābt, lielās draugiem radiem, taču beigās paši kā nabagi – lūdz palīdzību, tāpēc laikus ar savu banku izrunājiet iespējas un situāciju, pirms jūs attopaties bez mājas, bez mašīnas, bez ģimenes... Kaut kā jau tie grūtie laiki ir jāpārdzīvo!